Whai muri i te Pakanga

Ko te Pakanga Tuarua he mea hira mō ngā whanaungatanga i waenga i te Māori me te Pākehā. Ko ngā kohakoha me te rongonui o te Ope Taua Māori he take whakahī ēnā mō te hapori whānui o Aotearoa. E ai ki a Tā Āpirana Ngata ko te urunga a te Māori ki te Pakanga Tuatahi koira te "utu o te kirirarau". Whai muri i te Pakanga Tuarua, marama ana te kite atu - kua utu nui te Māori.

Nau mai ki te kāinga

I rere te Ope Taua Māori kia hoki mai ki te kāinga i te Rangi Mekemeke 1945. I tō rātou taenga mai ki Pōneke i te rangi 23 Kohitātea 1946, i pōwhiritia ngā hōia 780 hei tuahangata. Kātahi ka marara rātou ki ō rātou ake marae maha puta noa i te motu. Ko tō rātou Rūtene-Kānara ko James Hēnare, i kī pēnei ki a rātou:

Hoki atu ki ō tātau iwi, hoki atu ki ō tātau maunga, hoki atu ki ō tātau marae, engari kia mau ki tēnei kōrero – tū Māori mai, tū Māori mai, tū Māori mai.

Mō te tokomaha o ngā ika ā whiro he uaua kia tau anō ki te āhua noho o te tangata kore-hōia. Ko ētahi i riwha i ngā wheako i kite nei rātou. Ko ētahi anō i mokemoke mō te whakaongaonga me te whāinga kotahi o ngā tau pakanga. He tokomaha ngā tāne Māori i ngaro mai i ngā hāpori. Ko ētahi anō i hunuku rātou kia kimi mea angitu mahi i roto i ngā taone. Te hia kē nei tāngata ka whai i tēnā huarahi i roto i ngā tekau-tau o muri i te pakanga. Ka mutu, ka rerekē rawa atu te hapori Māori mō ake tonu atu.

Whanaungatanga i Waenga i ngā Iwi

"Ka ngaro i a tātou ētahi o o tātou rangatira mō apōpō," te tuhi a Ngata i te wā o te pakanga. "Kua ngaro kē ētahi. Engari ka riro mai te kōtua o ngā Pākehā, ā, mō ngā tau e haere ake nei ka kore e pērā rawa te pāhekeheke o te noho o te iwi Māori hei wahanga manaakitia o Aotearoa."

Nā ngā mahi a te Ope Taua Māori ki 42nd St, Tebaga Gap, Takrouna, Cassino me ērā atu wāhi i tino miharo ai o rātou hoa whawhai Pākehā. I mua i te pakanga ko te nuinga o ngāi Māori i noho ki ngā tapa o te hapori o Aotearoa. Ko te taupori Māori i te tau 1938, huinga katoatia, ko 87,000 anake. Ko te nuinga i noho ki ngā rohe taratahi pērā i te Tai Tokerau, Te Matau a Māui, Rotorua me te Te Tairāwhiti. Nā te pakanga i whaiwāhi te Māori me te Pākehā ki te mahi tahi. Ka mutu he tuatahi tēnei mō te nuinga. Nā tēnei i āwhinatia kia whakatairanga i te wairua tōkeke me he tuakiri o te motu.

I whakatītina hoki te Ope Taua Māori i te whakakotahitanga - ahakoa i reira tonu ētahi tāwhainga i waenga i ngā kamupene ā-iwi nei A, B, C me D, ko ngā Māori katoa mai i te motu katoa i waihongia ngā tautohe o nehera, ā, ka mahi tahi mō te kaupapa kotahi.

Ko te taonga tuku o te Ope Taua

Ahakoa ngā mihi nui i utaina ki runga i ngā hōia Māori, i hoki mai ngā ika ā whiro ki tētahi whenua wehe ā-iwi nei. I ngā tau whai mai i te pakanga i whakamamaetia tonutia te Māori e te whakahāwea, te kōpaka o ngā mea angitu me ngā pānga o ngā kaupapa here hē o te kāwanatanga. Ko ētahi i pātai ki a rātou anō mehemea i whai wāriu ngā whakahere tinana.

Ko ētahi atu e kī ana nā te Ope Taua 28, mē tōna hanga ā-iwi, whakanui hoki i te Māoritanga, nā tērā i āwhina kia whakatakoto tūāpapa mō te whānautanga anō, i ngā tau tata nei, o te ao Māori, ā-tikanga nei, ā-ohaoha nei hoki. I whakaaro ake a Hēnare Ngata, te tama a Tā Āpirana, nāna i whakarato hei āpiha i roto i te Ope Taua:

Kāore au i te mōhio mehemea ka taea e te Māori te tohu atu ki tētahi hua, painga tauwhaiti rānei nā tō rātou urunga ki roto i te Pakanga Tuarua. Engari mehemea ka titiro whānui - nā tā rātou urunga ngangahau ki roto i te pakanga i puta ētahi mea tōrunga: Kua piki ake te kōtaha o te Māori i roto i Aotearoa; Kua whaimana te Tiriti o Waitangi (kāore i paku pērā i mua i te pakanga); Kua mutu te heke iho o te taupori Māori; Ehara hoki te Māori i te iwi matemate ināianei. Ka taea te kī nā te haere o ngāi Māori ki te Pakanga Tuarua i tūpono ai ēnei mea? Tēnā pea kao. Engari ka taea te kī ko te tūpono ēnei mea mehemea i hinga ngā hoa whenua i roto i te pakanga?

O Rātou Kōrero